Ladonija

Vikipēdijas lapa
Ladonija
Ladonia
Ladonijas karogs
Karogs Ģerbonis
DevīzeOmnia vincit amor
HimnaLadonia for thee I fling
Location of Ladonia
Location of Ladonia
Ladonija zaļā krāsā
GalvaspilsētaNimis
Valsts valodas latīņu valoda; zviedru valoda; angļu valoda
Etniskās grupas  zviedri - 39,2%; amerikāņi - 7,5%; latvieši - 0,3% un citas grupas - 53%
Valdība konstitucionālā monarhija
Neatkarība 1996. gada 2. jūnijā no Zviedrijas 
Platība
 -  Kopā 1 km² 
 -  Ūdens (%) 1,5
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2008. gadā 14 229[1] (223.)
 -  Blīvums 2/km² 
Valūta Ērtugs (Örtug)[2]
Laika josla (UTC+1)

Ladonija (latīņu: Ladonia; zviedru: Ladonien) ir mikronācija, kas pasludināja savu neatkarību 1996. gada 2. jūnijā. Atrodas Zviedrijas dienvidos, dabas rezervāta Kullaberg teritorijā. Neviena no valstīm nav Ladoniju oficiāli atzinusi. Turklāt Ladonijas dibinātājs mākslinieks Lāšs Vilks tiesājas ar Zviedrijas varas iestādēm, jo skulptūras dabas rezervātā tika izvietotas bez atļaujas.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pastāvīgu iedzīvotāju Ladonijā nav. Galveno pilsētu—torņu Nimis un Arx apmeklējumi ir par maksu. Virtuālajā valstī ir četras pilsoņu sociālās grupas: augstdzimušie, vienkāršie pilsoņi, goda pilsoņi un svētie.

Valdība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ladonijai ir sava valdība, kuru veido Ministru kabinets. Ministru skaits nemitīgi pieaug. Pati valsts ir sadalīta sešās grāfistēs, kuras pārvalda Grāfistu padome. Valsts dibinātājs Lāšs Vilks ir Valsts sekretārs.

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valsts teritorija ir apmēram vienu kvadrātkilometru liela, tās forma atgādina trīsstūri. Lielākā daļa tūristu ierodas no dienvidiem, šķērsojot robežkontroli. No ziemeļu puses Ladonija robežojas ar Kategatu, kas savieno Ziemeļjūru ar Baltijas jūru. Pie pilsētas—torņa Nimis ved autoceļš Nr.1. cauri aizai Stup. Nimis rādiuss ir apmēram 200 metri, augstākais punkts ir 15 virs jūras līmeņa. Šajā koka konstrukcijā ir iespējams ieiet iekšā un pastaigāties.

Pirms Nimis, tuvāk jūrai ir izvietots Vēju tornis — Votan (Wotan). Zem augstā Vēju torņa ir jābūt Ladonijas Nacionālajai bibliotēkai. Autoceļš Nr.2. ved uz akmeņainu līdzenumu Drommen un tālāk uz austrumu robežu, uz parku un robežpunktu Rolf. Šajās vietās traģiski gāja bojā zviedru filozofs Ralfs Gottfriss.

Hronoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nimis

.

1980. gada 31. jūlijā Lāšs Vilks sāk būvēt skulptūru dabas rezervātā Kullaberg, Zviedrijas Skones lēnes ziemeļrietumos.[3] Dažas dienas vēlāk skulptūra tiek nosaukta par Nimis.1982. gadā Nimis tiek „atklāts”, tas tiek darīts zināms varas iestādēm. Tādā veidā sākās virkne neparedzētu notikumu, kas galu galā noveda līdz tiesas procesiem, kas turpinās arī mūsdienās.

1983. gada apgabaltiesa pasludina Lāšu Vilku par noziedznieku. 1984. gadā Džozefs Beviss nopērk no Lāša Vilka skulptūru Nimis par 1500 ASV dolāriem. Apelācijas tiesa attaisno Vilku. 1985. gadā vandaļi aizdedzina Nimis un nodeg 2/3 no skulptūras. 1986. gadā apelācijas tiesā Lāšs Vilks tiek apsūdzēts "apzinātā piekļūšanas ierobežošanā", tiek piespriests sods četrdesmitkārtīgā minimālā apjomā, ko sastāda 25 zviedru kronas. Žans Klods un Kristo pēc Džozefa Bevisa nāves nopērk Nimis.

Arx

1991. gadā Vilks sāk veidot jaunu dzelzsbetona skulptūru — "akmens grāmata" Arks (Arx). Drīz vien tas kļūst zināms policijai. Arks tiek pabeigta 1998. gadā. 1992. gadā Policija apskata Arx. 1994. gadā Helsingborgas apgabaltiesa piespriež Lāšam Vilkam sodu — 10’000 zviedru kronas, par nelikumīgu skulptūras Arx izgatavošanu. 1995. gada apelācijas tiesa un Augstākā tiesa Arx lietas izskatīšanu pāradresē atpakaļ apgabaltiesai.

1996. gadā 2. jūnijā Ladonija tiek pasludināta par neatkarīgu valsti. Pamats — Zviedrijas valsts iestādes nepārvalda šo teritoriju pilnā apmērā. Tādēļ nevar notikt tiesvedība, jo teritorija atrodas ārpus Zviedrijas jurisdikcijas. 1997. gada vispārējās vēlēšanās tiek ievēlēta Viņas Augstība Ladonijas Karaliene Ivonne I Jarl un Ladonijas Prezidents brazīlietis Fernandos Rodrigess. Turklāt Ladonija iegādājas koloniju Telemark Norvēģijā. Tā tika atklāta 17. maijā (Norvēģijas valsts svētki), svinīgā ceremonijā. Uzbūvēta vēstniecība Falkenbergā (Falkenberg). Šeit notika arī pirmā oficiālā valsts pieņemšana.

1998. gadā Skones lēņa administrācija jau otro reizi ierosina tiesvedību un pieprasa, lai skulptūras Nimis un Arx tiktu demontētas. Savukārt kaimiņpilsētas Hoganes (Höganäs) Tūrisma asociācija protestēja pret Skones lēņa lēmumu novākt skulptūras, jo šīs skulptūras kļuva pazīstamas un veicināja tūristu pieplūdumu provincē. Savukārt lēņa administrācija nolēma, ka skulptūras ir nekavējoties jādemontē. Apgabaltiesa šo lēmumu atceļ. Turklāt Dānijas kultūras ministre Elizabete Gērnere-Nilsena (Elsebeth Gerner-Nielsen) sava apmeklējuma laikā „uz robežas” samaksā iebraukšanas maksu, savā veidā atzīstot Ladoniju kā ārpus Zviedrijas jurisdikcijas esošu.

1999. gadā tiek izveidota akmens konstrukcija Omfalos, kas izgatavota no dzelzsbetona un ir 1,6m augsta. Uz jautājumu: „Kas ir Omfalos?” Vilks atbild, ka tas ir Gyllenstiernska Krapperup Foundation fonda īpašums. Turklāt Vilks apgalvo, ka nav šīs konstrukcijas autors un vienkārši šādi ir nosaucis akmeņu krāvumu. Aprīlī izpildvara iesaka to nojaukt. Vilks pārsūdz šo lēmumu Apgabaltiesā. Augustā Vilks tiek izsaukts uz pratināšanu policijā. Policijas izmeklēšana ir uz laiku apturēta, jo nav atrasti nekādi pierādījumi. 27. augustā Apgabaltiesas pārstāvji apmeklē Ladoniju. Vilka advokāts Magnuss Holms brīdina, ka viņš var "savu dzīvi beigt cietumā". Fonds pieprasa 100 000 kronu, lai apmaksātu visus juridiskos izdevumus un pieprasa kompensāciju par visām detaļām, kas ir mākslas darbs un kuras tika demontētas. Lāšs Vilks tiek attaisnots visos apsūdzības punktos, izņemot par Omfalos skulptūru tiek turpināta tiesvedība. Apgabaltiesas tiesnesis norāda, ka tieši Vilks ir Omfalos izgatavotājs. Fonda protests pret Apgabaltiesas lēmumu dod laiku, lai vērstos Augstākajā tiesā.

2000. gada augustā Apelācijas tiesa apmeklē Ladoniju. Apelācijas tiesa savu lēmumu pauž septembrī, atstājot spēkā Apgabaltiesas lēmumu: Lāšs Vilks nav Nimis un Arx īpašnieks, tādēļ lēmums par piespiedu nojaukšanu nav vēršam pret Vilku. Rīkojums nojaukt Omfalos ātri vien tika izpildīts. Skones lēņa administrācija izslēdza Ladonijas apgabalu no rezervāta teritorijas. Sekojoši skulptūras ir ārpus likuma jurisdikcijas, kas apstiprina to, ka Zviedrijas likumi nav saistoši Ladonijai. Fonds oktobrī vēršas Augstākajā tiesā.

Pilsoņi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 2007. gada 20. decembrī Ladonijā bija 13 607 pilsoņi. Apmēram 5000 no tiem bija zviedri, pārējās lielākās grupas ir parādītas tabulā:
Nr. Valsts Skaits Nr. Valsts Skaits Nr. Valsts Skaits Nr. Valsts Skaits
1 ASV 1023 11 Krievija 282 21 Nīderlande 132 31 Grieķija 73
2 Ungārija 757 12 Pakistāna 276 22 Argentīna 127 32 Kolumbija 74
3 Anglija 538 13 Francija 239 23 Bulgārija 96 33 Dienvidslāvija 57
4 Spānija 428 14 Kanāda 223 24 Rumānija 96 34 Ukraina 49
5 Dānija 393 15 Indija 175 25 Izraēla 91 35 Horvātija 48
6 Meksika 370 16 Beļģija 165 26 Austrālija 85 36 Dienvidāfrika 44
7 Brazīlija 360 17 Itālija 171 27 Nigērija 84 37 Šveice 43
8 Portugāle 336 18 Dienvidkoreja 158 28 Somija 80 38 Īrija 41
9 Norvēģija 302 19 Turcija 156 29 Ķīna 79 39 Irāna 38
10 Vācija 289 20 Polija 148 30 Peru 78 40 Latvija 37
  • 2008. gadā Ladonijā ir pāri par 14 000 iedzīvotāju.[1]
Nimis no līča puses

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «14 000 Ladonia citizens». Ladonia New Herald.
  2. 1 ērtugs = apmēram 10 Zviedru kronas
  3. «History of Ladonia». ladonia.org.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]