Heistingsa

Heistingsa
Heistingsa;
	pilsēta un nemetropoles distrikts
Hastings
	; Ģerbonis
	; Ģerbonis
	; Heistingsas boro Austrumsaseksas grāfistē
	Heistingsa Heistingsa Heistingsa
	Koordinātas: 50°51′24″N 0°34′47″E / 50.85667°N 0.57972°EKoordinātas: 50°51′24″N 0°34′47″E / 50.85667°N 0.57972°E
Valsts	Apvienotā Karaliste
Zeme	Anglija
Reģions	Dienvidaustrumanglija
Grāfiste	Austrumsaseksa
Pirmoreiz minēta	771
Platība
• pilsēta	29,72 km2
Augstums	10 m
Iedzīvotāji (2018)
• pilsēta	92 855
• blīvums	3 124,3/km²
Laika josla	GMT (UTC+0)
• Vasaras laiks (DST)	BST (UTC+1)
Pasta indekss	TN34–35
Mājaslapa	www.hastings.gov.uk
	Heistingsa Vikikrātuvē

Heistingsa (angļu: Hastings, izrunā: [ˈheɪstɪŋz]) ir piekrastes pilsēta un nemetropoles distrikts ar boro statusu Anglijā, Austrumsaseksas grāfistē. Atrodas grāfistes dienvidaustrumos Lamanša krastā 39 km no grāfistes centra Lūisas un 85 km no valsts galvaspilsētas Londonas centra. 1066. gadā netālu no pilsētas notika Heistingsas kauja.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vēstures avotos pirmoreiz minēta 771. gadā kā Hastingas vai Hestingorum — sakšu hestingu cilts apmetne. No 6. līdz 8. gadsimtam Heistingsa bija patstāvīgas hestinku karalistes centrs, bet savu atsevišķo identitāti tās iedzīvotāji saglabājuši līdz 11. gadsimtam.

1066. gada 14. oktobrī pie Heistingsas notika kauja starp Harolda II vadīto anglosakšu armiju un Viljama Iekarotāja normāņu karaspēku par Anglijas Karalistes troni. 1086. gadā Pastardienas grāmatā Heistingsa atzīmēta kā boro. 11. gadsimtā pilsēta attīstījās kā nozīmīga osta un bija viena no Piecu ostu konfederācijas dibinātājām.^[1] 1287. gada februāra vētrā lielākā daļa pilsētas un Heistingsas pils tika nopostīta. 1339. un 1377. gadā pilsētu divreiz nopostīja Francijas flote un Heistingsa beidza pastāvēt kā tirdzniecības osta, bet turpināja plaukt kā kontrabandistu un piekrastes zvejnieku pilsēta. 1589. gadā karaliene Elizabete I piešķīra pilsētai jaunu hartiju. 19. gadsimtā Heistingsa attīstījās kā populārs piejūras kūrorts — no 1801. līdz 1891. gadam iedzīvotāju skaits pieauga no 3175 līdz 60 tūkstošiem.

Mūsdienās Heistingsa ir nozīmīga zvejas osta — šeit atrodas Eiropā lielākā pludmalē bāzētā zvejas kuģu flote.^[2]

Sports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopš 1920. gada ap gadu miju Heistingsā notiek Starptautiskais šaha kongress. Tā laikā norisinās Hastings Premier turnīrs, kurā piedalās 10—16 augsta pasaules ranga šahisti; tajā spēlējuši daudzi nākamie pasaules čempioni.^[3]